Par izrādi
Režisore Krista Burāne par izrādi stāsta: „Kopš 2015. gada, kad Saeima pieņēma tā saucamos tikumības grozījumus Izglītības likumā, ik pa laikam nākas dzirdēt par vecākiem un skolotājiem, kuri uzskata, ka ir mākslas darbi – dzejoļi, filmas, izrādes, gleznas -, kuriem stundās nav vietas. Pārsvarā visos šajos gadījumos mākslas darbā tiek portretēta mūsu dzīve tāda, kāda tā ir – dažāda, neidealizēta un neizskaistināta. Vai mākslai un izglītībai ir jāspēlē paslēpes ar realitāti, vai tomēr tās drīkst droši skatīties viena otrai acīs un par ieraudzīto sarunāties ar bērniem un jauniešiem? Arī tad, ja kādam ieraudzītā realitāte šķiet netikumīga.
Izrāde ir veidota kā divu reālu astoto klašu skolēnu portretu galerija dzejas formā. Ar trīs jaunu dzejnieku vārdu triepieniem gleznotas astotklasnieku domas, pieredze, jūtas un sapņi – tādi, kādus mums tos ļāva ieraudzīt. Jaunie dzejnieki Kirils Ēcis, Marija Luīze Meļķe un Raimonds Ķirķis izvēlējās dažādas portretēšanas metodes, vienlaicīgi risinot arī jautājumu par to, kas ir un kāda var būt dzeja. Savukārt pieaugušo balsi izrādē pārstāv skolotāju koris, kura tekstus radījuši Agnese Krivade un Kārlis Vērdiņš.“
2019./2020. gada sezonā izrāde saņēmusi divas Spēlmaņu nakts balvas kā:
- Gada sasniegums orģināldramaturģijā;
- Gada labākā izrāde pusaudžiem.
Izrāde ieteicama no 14 gadu vecuma.
Izrādē tiek izmantota necenzēta leksika.
Izrādē tiek izmantots videi draudzīgs papīrs.
Īpašs paldies Cēsu 2. pamatskolai un direktorei Ijai Brammanei.